Izmēģinājuma kārtā izmēģinājām šogad ierakstīt skaņu ainavas. Tāda lieta, kas ik pa laikam ir dzirdēta labā izpildījumā, bet biežāk redzēta banāla paskata lētos vāciņos lielveikalos pie kasēm. Darbojāmies pārsvarā trijatā… Tie būtu Ieva Tihovska, Andrejs Eigus un es – D.d. un ik pa brīdim visādi dažādi dabas skatītāji un klausītāji, kas pieteikušies līdzi atbraukt. Skaņu rakstīšanas loģiskā kārtā noveda pie tā, ka iekrājās šādi tādi digitāli skaņu faili. Pēcāk daži brīži un dažas naktes ar datoru un tādiem rīkiem. Un, ja reiz tā, tad kamdēļ gan palikt tikai pie digitālas formas. Mazliet rokdarbi un rezultējumā sanāca kaut kas tāds kā bildē. Sacīsim, īsts limited edition…
Par praktisko pusi vispār. Vispārīgi un tikai mazliet… Braucām agrās rīta stundās vai pievakarēs (atkarībā no vietas un specifikas) uz dažādām iepriekš noskatītām vietām, kur šķitās, ka ir dzīvība, ko klausīties… Braucām ne vienu reizi vien. Klausījāmies. Skatījāmies. I’ kā rādās, tad kāda dzīvība arīdzan bija un līdz ar to bija arī ko klausīties! Rakstīts ar dažādiem miķiem, pārsvarā tādiem, kas uzlikti uz statīviem un nav jātur rokās. Nācās secināt, ka ME-66 dabas skaņām ir tāds, nu, sacīsim so-so variants, kaut arī filmēšanai un citādām lietām kalpo godam. Vēlāk pievienojās Andrejs un rakstīja ar mazliet savādākiem rīkiem, kas parasti dzīvo iekš pūkainā vējsarga. Bija auksts, bija silts, bija vējš, nebija vējš, bija mākoņi, nebija lietus, bija sniegs, nebija sniegs. Pavasaris sabija. Viss.
Tas, kas diskā dzirdams, iekrāmēts arī šeit. Sak’ mazliet zemāk. Teiksim tā – “Klausies Vasals!”
10.03.2011. ŪPJU PĀRIS AGRĀ PAVASARĪ.
Par šo ierakstu jau mazliet teikts šeit->
11.04.2011. MIGRĒJOŠIE ŪDENSPUTNI ATPŪTAS VIETĀ.
Ir tādas vietas, kurās piestāj putni. Lielākoties atpūsties un atjaunot zaudētās tauku rezerves (migrācija tomēr ir grūts un spēkus tērējošs pasākums), tomēr reizēm ir radusies sajūta, ka šajās apstāšanās vietās putni piestāj mazliet ilgāk (varbūt gaidot labāku laiku) (vai labāku noskaņu). Dažās vietās skaits iestiepjās desmitos un simtos, dažās citās reizēm pat desmitos un simtos tūkstošu. Šajā vietā, kur skaņu ainava rakstīta, lielums jau bij’ devies tālāk vai vēl nebij’ atnācis. Raiba kompānija, bet pārsvarā dažādi ūdensputni, t. i. pīles, zosis, gulbji, pa kādam bridulim un dzērvēm, šur tur kaijas, un kā gan varētu iztikt bez vārnām vai kraukļiem.
29.04.2011. MEŽS UN EZERS, KORMORĀNU KOLONIJA.
Stāvot pašā ezera krastā ir gaužām jokainas sajūtas. Tu vari dzirdēt abas divas puses, pie kam ļoti dažādas. Pagriez muguru vienai, skaties uz mežu, un dzirdi ezera skaņas. Un otrādi. Un piedevēm vēl ik pa brīdim harmoniskajā pavasara skaņu sajaukumā ieburkšķās ļoti senu putnu teju vai dinozauriskās balsis. Un kur tad vēl sausās niedres ar savu sačukstēšanos vējā.